“Maija izaugsmes [ekonomiskās un personiskās] triloģija”
Nu labi.
Tā ir interesanta tēma, ko es ar sevi runāju pēdējo nu jau kādu laiku – finanšu pratība. Jopcik! 🙂 Galvenais ir tas, ka es pats kaut ko tur iemācos priekš sevis, ne tikai tā, uz riņķi maļos… Nu, labi, patiesībā nevis iemācos, bet atsvaidzinu kaut ko tādu, kas ir kaut kur pa ausu galam dzirdēts un tad aizmirsts ļoti veiksmīgi. Atsvaidzinu un adaptēju, pieņemu savā informācijas sistēmā.
Sāksim ar tādu lietu, ko, jo ātrāk tu sapratīsi, jo labāk – Tu nekad nebūsi bagāts, strādājot par algu.
Firma eksistē kāpēc? Lai nopelnītu naudu. Tik tālu loģiski. Tu firmai esi resurss, vērtīgs instruments, varbūt par ļoti vērtīgs, bet tu neesi mērķis. Tātad? Ja tev ir slikts boss, tev maksās mazāko iespējamo, un, ja varēs, tad automatizēs tavu pozīciju un nemaksās vispār, atlaidīs. Ja tev ir labs boss, ļoti labs, tad tu vari dabūt bonusus. Teiksim, manā tagadējā darbā ir sistēma, ka, ja mēs sasniedzam noteiktu gada mērķi, tad no tīrās peļņas 10% tiek sadalīti uz mums četriem. 2.5% peļņas! Neslikti! Bet firma dabū 90%. Nu pat ja tev būtu vienkārši neticams boss, tāda pasaku feja, sadalītu 20% uz četriem – bet vienalga firmai paliek 80%.
Gribi arī tos 80? Continue reading
