Kā nedot ne sūdu

Vēl tajos laikos, kad es dzīvoju Rīgā, man šķita, ka es nedodu ne sūdu, un zinu, kā nedot sūdu.

Tad pārcēlos uz laukiem, un sapratu, ka laukos nedod sūdu tā, kā pilsētā ne jausmas nav, kā nedot ne sūdu.

Nu ko, pilnīgi nopietni, kungi?

Stāsts par septiņiem ruļļiem krāsotāju skoča

“Māja izvēlas cilvēku, Mister Poter,” teica kaut kur kaut kad, un, tikai varbūt, par kaut ko citu.

Visu šo gadu, ko mums ir māja, mēs esam metuši ārā, jaukuši nost un dedzinājuši visu, kas te ir bijis sakrāts – un ne bez lamāšanās par to, nu kā var tik daudz hlama uzkrāt.

Bet, ja tā padomā.

Patiesībā.

Tēva piezīmes – pusotrs gads

Par mums un mazo Muminu!

Vienkārša gulēšana – kokā

Iespējams, jau pirms daudziem gadiem esmu rakstījis par savu šūpuļguļamietaisi, bet nu atkārtošos – it īpaši tāpēc, ka katru vasaras sākumu lec ārā reklāmas ar over-priced, under-performind piece-of-shit hammock’iem, gan no Kickstartera, gan no citiem… Bet man tikmēr jau cik gadus ir Iespējams, labākais hammock pasaulē.

Atruna 1: Šī ir neapmaksāta reklāma. Žaļ, protams, bet tā nu ir.

Atruna 2: Vārdnīca man pateiks, ka hammock ir šūpuļtīkls, guļamtīkls – tikai šitie modernie neviens nav no tīkla. :O Lietot vienkārši hemmoks sarunā man nepatīk – tādēļ es viņus saucu par šūpuļguļamietaisēm. Bišķi garāk, bet vismaz varu aiziet gulēt ar mierīgu sirdi. 😀

Laižam.

Dienvidsusēja – kur tas vēl ir?

Vasara, tātad laiks iesēsties kanoe uz dažām dienām un apceļot dzimto zemi no slapjās puses.

Nav ļoti plata sākumpusē

Tēva piezīmes – jūnijs

Par māju, vasaru, mums un mazo Muminu!

Tēva piezīmes – maijs

Par māju, vasaru, mums un mazo Muminu!

Tēva nākamais – Lieldienas!

Pavasaris tā kā tuvojas, tā kā reizēm ne pārāk… Kas nemainās – viens mazs bērns aug lielāks.

Lauki: Izmaiņu vairāk, bilžu – mazāk

Kaut kā tā vienu brīdi ievēroju, ka visu laiku kaut kas tiek darīts, bet netiek bildēts tāds pirms – pēc. Laikam jau tikai normāli – kad kaut ko dara, tad dara, un nav laika bildēt. Vai arī, sākot kaut ko darīt, ne vienmēr es iedomājos, ka būs tik nopietnas izmaiņas.

Viens labs piemērs ir darbnīca – man bija plāns izmest pāris skapīšus, lai var durvis līdz galam atvērt. Piektdien kā sākām, tā izmetām pusi no turienes. Sestdien uznāca sniegs un nemīlīgs laiks, un atkal padarbojāmies nevis ārā, bet darbnīcā. Plāns pārpildīts reizes X, bet bilžu īsti nav – tad nebija domas, ka viss tā mainīsies, tad jau viss bija mainījies. 😀

Un vēl ir arī tas, ka reizēm tās pārmaiņas notiek tā, pa vienam sīkumam katru dienu, līdz beigu galā viss ir citādi.:)

Galerija atkal lejā, visas bildes kopā. 🙂

Spēle: Kā uzmest 18 ar diviem kauliņiem?

“Paklau, man kaut kādi defektīvi metamkauliņi, tikai vieninieki krīt. Iedod savus!”
“Nedošu, es savējos sev būvēju…”
“Nu i arī nevajag, es uztaisīšu savējos, labākus, ar blekdžeku un meitenēm…!”