Par Klejojumu VI

Tāks, nu parunāsim par lietu, ko parasti apskata diezgan polarizēti. Pat divas tādas – patikšana un drīkstēšana. 🙂 Sākšu ar drīkstēšanu un tad jau tiksim līdz patikšanai.

Visā pasaulē UE ir cieši saistīts ar iekļūšanu vietās, kas nav īsti paredzētas iekļūšanai – reizēm vienkārši nav paredzēts (teiksim, jebkura nepabeigta un pamesta ēka), reizēm ir tieši aizliegts (patvertne atrodas privātīpašumā ar žogu un zīmi). Citur pasaulē cilvēki iekļūst arī funkcionējošās vietās, teiksim, apstaigā tehniskos gaiteņus, kāpj pilnīgi parastos tiltos… Mana pieredze vairāk saistīta ar pamesto – bunkuri, raķešu bāzes, torņi un pa kādai seno laiku MegaRūpnīcai. Lūk. Esmu gadu gaitā kāpis pāri dažam labam žogam, iečāpojis dažā labā teritorijā un izlasījis dažu labu “Privātīpašums! Ieeja aizliegta!” kā “Interesting Stuff Inside!” 😀

Ko par to saka likums?

Administratīvo pārkāpumu kodekss nesaka neko daudz.]

Var, protams, mēģināt piešūt klasisko 167.pants. Sīkais huligānisms Par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai organizāciju darbu (sīkais huligānisms),[..].
Saku “mēģināt“, jo mēs ignorējam uzvedības normas, jā, bet netraucējam mieru (lielākoties, ja vien neiedarbinām kādu sensoru) un neizrādam necieņu. Tieši otrādi – kad sanāca satikt apsargus vai policistus, parasti pacēlām ķepiņas un gājām runāties. 🙂

176.pants. Patvarība. Par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu [..] – nu labi, šis ir tāds diezgan tuvs. Maksā līdz 350EUR, ja kas.

194.3 pants. Patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana. Par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai militārās policijas apsargājamās teritorijās [..] – par šo ir tā, ka ļoti, ļoti reti pamesta teritorija joprojām ir militārs objekts. Pat Kadaga, šķiet, bija armijas īpašums, bet ne militārs objekts. Katrā gadījumā, ja tu neko tur nesabojā – tas maksā no brīdinājuma līdz 70EUR.

Papildus gribu iemest divus, ko ievēroju, lasot:

185.pants. Karatē mācīšanas noteikumu pārkāpšana. Par noteikumu pārkāpšanu, kuri jāievēro, dibinot sporta karatē sekcijas un uzņemot tajās personas, vai sporta noteikumos aizliegtu paņēmienu mācīšanu sekcijās, kā arī par patvaļīgu, bez attiecīgu iestāžu atļaujas, karatē paņēmienu mācīšanu [..] – man vienīgajam šķiet, ka tas ir tā šauri specifiski? Mācīt džudo, sambo, krav maga ir fine, bet karatē nedrīkst? 😀 Nu labi, tas maksā līdz 280EUR.

Un vēl labāks ir 204.16 pants. Komerciāla paziņojuma sūtīšanas aizlieguma pārkāpšana – juridiskām personām no 700 līdz 7000EUR. Ja es pareizi saprotu, ka to var piemērot par kaut kā iemešanu pastkastītē, kur ir rakstīts, ka nedrīkst, tad šo es gribētu bieži, bieži redzēt pielietotu. 🙂

Šis lasās kā “Ļoti interesantas lietas iekšpusē.” Un pat nav aizliegts, tikai bīstami.

Krimināllikums!

Ahā, saka visas tantiņas uz soliņa, bet viņi jau ir īsti krimināļi, bandīti, ložņā apkārt pa naktīm!
Ne pārāk, tantiņ, saku es no grāvja, kur es gulēju savā spalvainajā tērpā neviena nemanīts.

Mūs interesē XVIII nodaļa: Noziedzīgi nodarījumi pret īpašumu.

186.pants. Mantas iznīcināšana un bojāšana aiz neuzmanības – ja tu tiešām esi par smagu un salocīji to žogu. Tīšu bojāšanu nevienā gadījumā mēs neveicām, jo, nu, kāpēc gan? Iekļuvi, safočēji un izkļuvi. Done.

189.pants. Mantas neapzinīga un nevērīga apsardzība – šo gan varētu piemērot, bieži un daudz, tikai… Ne jau mums. 🙂 Tiem, kas atstāj bunkurus pilsētas vidū, pa lielam vaļējām durvīm. Patiesībā, gana nekaunīgs klejotājs pat varētu to izmantot kā atrašanās objektā iemeslu – “Radās aizdoma par 189. pantu, veicu apsekošanu, pirms ziņoju…” 😀

Un tad ir XX nodaļa: Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.
Pareizāk sakot, viens pants:

231.pants. Huligānisms. (1) Par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu vai uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), vai organizāciju darbu (huligānisms), [..] – tikai atkal ir tas nosacījums, ka ir jābūt šim te traucējumam, mieram un darbībai. Naktī darbība īpaši nenotiek, vismaz ne legāla, un, ja notiek, mēs to toč-toč netraucējām.

Lūk, tā.

Un šeit noslēgumā pievienošu vēl pa pantam no katra:

37.pants. Noilgums administratīvā pārkāpuma lietā. Lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas [..], vai mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu [..].
Tātad mani klejojumu stāsti šim vairs neatbilst – klejoju es tā aktīvi līdz 2012. gadam, seši mēneši jau kā garām. Pēdējā pusgadā vienīgā pazeme ir bijusi pagrabā, kur mani ieaicina savākt burkas ar ievārījumu, vai iedzen iekšā, lai es izdzītu ārā zirnekļus. 🙂

Šāds man bija. Ne gluži pats jaunākais aprīkojums.

56.pants. Kriminālatbildības noilgums. (1) Personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks: [..] 2) divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas; [..]. Tālāk seko ilgāki noilgumi par smagiem nodarījumiem, bet nu nekas, ko mēs izveicām, nebija smags.

Šādas lietas vienkārši prieks zināt.

Un tad par to, kāpēc?

Uh. Par šo tēmu es jau esmu runājis – bija kaut kas par prieka dažādo iedabu, bija kaut kas par TangoPriekiem, bet nu labi, var jau vēlreiz.

Katrā procesā katrs pats sev atrod to, kas viņam tur patīk. Mēs varam darīt vienu un to pašu, katrs baudot savu lietu. Labi, nediskutēšu par to, uzskaitīšu savus:

  • Iekļūt tur, kur nedrīkst, ir arhetipiskā pusaudža pats kodols, galu galā, spēka apzināšanās un robežu pārbaude. Tolaik man bija, hm, 23 līdz 25, tā kā, sīkais, pa lielām šaibām, tikai ar B kategoriju.
  • Iekļūt fiziski ir kaifs, uzkāpt, nokāpt, paskriet vai parāpot… Fizkultūra, tikai tā, kā filmās par Betmenu. 😀
  • Ainava. Jebkuram tornim vai jumtam nevajag citu iemeslu kā vien tas, ka tāds eksistē. Skats pār jumtiem, tālu, tālu, tālu…
  • Reitings sabiedrībā. Protams, ka bija bradājumu forumi, kuros, protams, ka ir svarīgi gūt atzinību. Maslovs savā zīmējumā to diezgan augstu ielika.
  • Radošā darbība. Bija cilvēki, kas ļoti, ļoti ilgas stundas aizvadīja bildējot. Daži ar filmu, citi ar digitālo, vēl ar visādiem lāzeriem un lukturīšiem… Tas man varbūt mazāk, bet radošais neizpalika – daži slēpti ieraksti forumos par kādu klejojumu, daži projekti, ko es uzsāku un tā arī veiksmīgi noliku malā (nu kaut vai minētā 3D tūre pa bunkuru…).
  • Zināšanas. Varbūt bezjēdzīgas, bet tomēr, kaut ko specifisku tu iemācies pat 50 gadus atpakaļ uzceltā un pamestā bunkurā. Kaut vai to, ka “kamēr tu esi aprēķinājis kodolsprādziena bīstamības rādiusu, tas jau ir izpleties un esi tur iekšā…” 😀
  • Socializēšanās. Citi spēlē futbolu. Citi kompi. Citi dejo. Mēs satikāmies, lai dotos iekšā tur, naktī, tur, kur kādreiz bija… Un tagad, it kā ir, bet ne pa īstam.

Un, visu saliekot kopā – vienkārši adrenalīns. 🙂 Izkusties, apmierini vēlmi pēc atzinības, radošuma un zināšanām, un vēl labā kompānijā, un viss, ko tev vairāk vajag? 😀

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.